Kritiski par Covid-19

image_pdfimage_print
Indars Kraģis

"Atvainojiet, taču kā medijpratības un kritiskās (vērtējošās) domāšanas speciālists tomēr nevarēju nociesties neuzrakstījis kaut cik jēdzīgu viedokli par paniku, ko mediji sacēluši saistībā ar Korona vīrusu. Labojiet, mani, ja es kļūdos, jo es neesmu medicīnas speciālists. Tomēr ir vērts uzdot un apdomāt dažus jautājumus, kas vismaz man neliek mieru:

1) Kādēļ tieši uz divām nedēļām vai vairāk un tieši tagad apspriež iespēju/plāno slēgt skolas, sūta mājās darbiniekus un atceļ sarīkojumus? Kas nosaka, ka ir nepieciešamas tieši divas nedēļas (vai, piemēram, mēnesis)? Kas notiks tad, ja pēc šīm divām nedēļām/mēneša pieņems lēmumu atkārtoti izsludināt karantīnu?
2) Kādēļ masveidā un globāli tiek ziņots par ar šo vīrusu saistītajiem letālajiem gadījumiem, lai gan, salīdzinot ar pārējiem nāves ierosinātājiem un vispasaules statistiku procents ir ārkārtīgi minimāls, pat, iespējams, statistiski nenozīmīgs? Protams, šo cilvēku nāve nav un nevar būt nenozīmīga, piemēram, to tuviniekiem un ar to ir jārēķinās. Vēl var jautāt, kādēļ mediji nepietiekami atspoguļo mirušo medicīnas vēsturi, kas ir nepieciešama, lai pilnvērtīgāk izprastu reālos nāves cēloņus? Tā vietā notiek apmierināšanās ar seklu un tipisku "No Korona vīrusa saslimuši/miruši tik un tik cilvēki" virsrakstu. Starp citu, 70% cilvēki apmierinās tikai ar virsrakstu lasīšanu, vērīgāk neiedziļinoties izvērstā tekstā! Kur ir pierādījumi un kur - reāli argumenti?
3) Joprojām trūkst nopietnu pētniecisko/zinātnisko datu, kas apliecinātu konkrētus un specifiskus simptomus. Prasot speciālistiem, atbilde ir: šis vīruss ne ar ko neatšķiras no tipiskiem gripas simptomiem. Tātad pastāv iespēja, ka gadījumos, kad ir noteikts tagad jau teju vai par trendu kļuvušais Korona saslimšanas gadījums, patiesībā pie vainas ir parastā gripa?
4) Kādēļ tik maz ziņo par gadījumiem, kad cilvēki ir izveseļojušies un tikpat kā netiek ziņots par to, ka ir maldīgi noteikta diagnoze? Lielākoties tiek pausta vienpusēja argumentācija bez kritiskas/vērtējošas izvērtēšanas. Galu galā tikai 0,1% medijos pausto ziņu ir klasificējamas kā "labas ziņas" (Raivis Vilūns, 2018). Lielākoties mediji ir pieraduši šokēt, iebiedēt un demotivēt, nevis iedvesmot, motivēt un stiprināt pilsoņu gribu.
5) Kādēļ uzsvars tiek likts uz saslimšanas gadījumu skaitu un kā visjēdzīgākā (visefektīvākā?) metode tiek ar varu noteikta karantīna. Vai tas ir labākais ko spēj globālā līmeņa speciālisti? Kādēļ trūkst objektīva, zinātniski pamatota un praktiski lietderīga informācija? Vai tomēr tā pastāv, taču netiek akcentēta?

Korona vīruss ir īsts. Tomēr tikpat īsts ir domāšanas nekritiskums, medijos paustās informācijas neobjektivitāte, nopietnu un vērā ņemamu zinātnisko datu/faktu trūkums un sabiedrībā celtā panika. Kam tas varētu būt izdevīgi? Politiķiem, ar kuriem lielākā daļa tautas ir neapmierināta un kuriem nu ir iespēja vairot reitingus nākamajai vēlēšanu kampaņai. Medijiem, kuru reitingi ir strauji kāpuši, jo ir cilvēki, kas savā apmātībā kāri tver ziņu impulsus, nereti pat neiedziļinoties reālajās norisēs. Tas var būt izdevīgi arī ar medicīnu saistītiem uzņēmumiem, kuru peļņa nu var tikt divkāršota, kaut vai tirgojot sejas maskas un roku dezinfektorus. Tomēr Korona vīrusam, protams, šīs peripetijas ir pilnīgi vienaldzīgas.
Jau senās Romas imperatori zināja: jo lielāks apjukums ir tautā, jo vieglāk tā ir manipulējama, pakļaujama un vadāma. Rūpēsimies par savu veselību, rūpīgi apdomāsim, un izvērtēsim, uz ko mēs patiesi varam paļauties, patērējot medijos pausto informāciju, nevis akli kritīsim panikas bezdibenī! Galu galā, tikai 7% Latvijas pilsoņi ir pilnībā pārliecināti, ka informāciju nedrīkst automātiski pieņemt par patiesu un uzticamu tikai tādēļ, ka tā ir atspoguļota medijos (Latvijas fakti, 2017)."

***

Iepriekš jau izteicu savu viedokli vai, precīzāk sakot, izvirzīju vairākus jautājumus diskusijai un pārdomām par to, kā cilvēki, balstoties uz nekritisku pieeju medijos paustajai informācijai, nu nonākuši tādā kā panikas stāvoklī. Paldies tiem, kas iesaistījās vai jebkādi citādi atbalstīja/izvērtēja iepriekšējo rakstu. Tā kā pētījumi (piemēram, Raivja Vilūna paveiktais 2018. gadā) apstiprina, ka vairāki ārzemju mediji 34.1% gadījumu "barojas" no demotivējošas un citustarp arī psihei destruktīvas informācijas paušanas, nospriedu patstāvīgi veikt ielūkošanos Covid-19 vīrusa statistikā. Par pamatu izmantoju gan Latvijas CSP, gan WHO apkopotos datus (skatīt: www.worldometers.info/coronavirus). Pirms dodamies tālāk, būtiski norādīt, ka 31% ārzemju ziņās paustā informācija ir politiski ievirzīta (Raivis Vilūns, 2018), un tikai 35% Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ir nepieciešams pilnveidot savas medijpratības prasmes, lai viltus ziņas (fake news) atšķirtu no uzticamas informācijas.
Runa ir par pašreizējo statistiku. Pašlaik populāra hipotēze ir, ka vīrusa izplatība progresēs un tas pieturēsies vairāku mēnešu garumā. Tomēr tās ir prognozes (viedokļi), nevis drošticami fakti. Pasaulē uz doto brīdi ir 7,8 miljardi cilvēki. Globālais Koronas vīruss ir diagnosticēts 145 857 no tiem. Tātad šī diagnoze (!) uz doto brīdi ir noteikta krietni mazāk par 1% vispasaules cilvēkiem (precīzāk: 0.0018%). Diagnoze ir īss slēdziens par slimības gadījuma būtību (neslimo.lv). Kā jebkurš slēdziens tas var tikt izdarīts gan pareizi (it īpaši, ja tiek izmantota adekvāta tehnika un pienācīgi sagatavots darbaspēks, kas uz doto brīdi arī Latvijā ir izaicinājums, nevis norma), gan nepareizi. Nepareizs slēdziens rodas dažādu domāšanas kļūmju un neobjektīvas informācijas izmantošanas dēļ.
No visiem diagnosticētajiem gadījumiem 91% cilvēku vīrusu pārslimo vieglā formā (vienīgi Ķīnas pieredze rāda, ka 18,5% ir smagāki un kritiski, bet ne letāli gadījumi). No visiem ar šo vīrusu inficētajiem tikai 3.72% cilvēki ir pieredzējuši letālu iznākumu (būtu arī jājautā, vai nāves cēlonis patiesi ir Covid-19 vīruss, vai citas ieilgušas kaites). Kādēļ mediji nestāsta par to, ka 72 531 cilvēki jau ir veiksmīgi izveseļojušies, kamēr vakcīna joprojām tiek radīta? Tātad 49.72% (teju katrs otrais iepriekšēji inficētais) jau ir mājās vesels un „pie savas ģimenes”. Atvainojiet, taču krist panikā, ņemot vērā šos datus, nešķiet prāta darbs.
Jā, pārējie 53% cilvēki joprojām ārstējas, taču, ņemot vērā ievērojamo izārstēto cilvēku skaitu, ārsti ne tikai būtu jāatalgo par šo labo darbu, bet, kad šis murgs beigsies, tiem par godu būtu jāuzceļ piemineklis (protams, ir daļa, kas ārstējušies paši, bez mediķu klātbūtnes). Mēs, protams, nedrīkstam ignorēt to, ka ne visi gadījumi ir fiksēti (ir potenciālie inficētie, kas, iespējams, guļ savās mājās, vai, kas vēl ļaunāk – migrē, lai, piemēram, dotos uz darbu, ja to uzspiež neprasmīgs darba devējs). Tomēr šajā jautājumā mums trūkst reāli fakti un pierādījumi, kas norādītu uz konkrētu statistiku, pēc kuras vismaz kaut cik varētu vadīties.
Kā ir ar Latviju? Kā zināms, šobrīd reģistrēti 17 diagnosticētie gadījumi (nevajadzētu jaukt jēdzienus: „diagnosticēts” nav tas pats, kas „konstatēts”!). No visas Latvijas populācijas (1 892 252 – pēc pašreizējiem datiem) tas nesastāda pat 1% iedzīvotāju (atgādinu, ka uz šo norāda arī globālā statistika). Piesardzība ir nepieciešama un iedarbīgi operatīvie pasākumi ir jārīko. Tomēr cilvēki krīt panikā un tās dēļ gandrīz visu plāno atcelt. Tagad jau pat aiziet uz kafejnīcu vai svinēt bērna dzimšanas dienu nelielā cilvēku lokā var šķist biedējoši! Var jau teikt, ka šāda ir mūsu, latviešu mentalitāte – iesūnoties un iesakņoties savā viensētas domāšanā (šādi skeptiķi un jokupēteri ir daudzi), taču arī šī pieeja mūs neglābs.
No visiem Latvijā reģistrētajiem gadījumiem 1 cilvēks jau ir izveseļojies, nav neviens (!) letāls gadījums (paldies Dievam), un pārējie 16 vēl ārstējas. Tai pašā laikā katru gadu Latvijā mirst 28,8 tūkstoši cilvēki (CSP, 2018), taču ne jau no Koronas vīrusa. Līdzīgi kā visā pasaulē (WHO dati), arī Latvijā trīs visbiežākie nāves cēloņi ir sirds išēmiskās slimības (uz doto brīdi šajā gadā jau miruši 7 miljoni cilvēki), infarkta (5,2 miljoni cilvēki) un hroniskām dziļāko elpceļu slimībām (3,7 miljoni cilvēki; pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem). Dārgie cilvēki, lūdzu, respektējiet, ka Korona vīrusa simptomi parasti ir šādi: vispirms izteikts drudzis (šajā gadījumā ar temperatūru ~ 40-41°), tad sauss klepus, visbeidzot elpas trūkums. Citādi sakot, Covid-19 iedarbojas uz plaušām un izplatās tuvas (!) kontaktēšanās (ar inficētu personu) rezultātā. Labās ziņas ir tās, ka jau pa gabalu dzirdams potenciāli inficētais cilvēks. Savukārt jūs nevarat palaist garām drudzi, spēcīgu klepu un smakšanu.
Koronas vīrusa pētniecība ilgst tikai kopš šī gada janvāra, taču jau tagad varam saskatīt tendences. Pārmaiņas būs un ir grūti prognozēt (!) vīrusa dinamiku, ņemot vērā, ka tā aspekti līdz galam vēl nav izpētīti. Tomēr trīs pirmo pētniecības mēnešu griezumā redzam, ka, gan Latvijā, gan arī vispār pasaulē ar Covid-19 vīrusu skaits nav ne tuvu 1%. Visā pasaulē vairāk kā 90% gadījumos šis vīruss tiek pārslimots vieglā formā un tikai 3% gadījumos pieredzēts letāls iznākums. Mēs nedrīkstam ignorēt arī to, ka 1 no 2 pacientiem jau ir mājās – sveiks un vesels.
Vai jūs vēl šaubāties, ka mediji mūsdienās bieži ir nevis 4. vara, bet gan prioritārās un dominējošās varas pārstāvji? Valdības ne vienmēr seko objektīvai informācijai, it īpaši ja tā tiek atspoguļota sagrozīti vai nepietiekamā apjomā. Dārgie tautieši/tautietes, saudzēsim savu un citu cilvēku veselību – gan fizisko, gan mentālo – un šajos juku laikos rīkosimies gudri, nevis kā negudri.

***

Ņemot vērā, ka statistikas dati mainīsies, 14. aprīlī publicēsim aktuālās izmaiņas, lai var veikt salīdzināšanu.

Paldies, ka atbalstāt mūs: